„Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.” Ps.127:3

Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana,

un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.”

                                                                         Ps.127:3

Mums dzīvē katram ir neaizmirstami mirkļi, īpaši mirkļi. Arī manā dzīvē viens no tādiem bija pirms 13 gadiem, kad pirmo reizi ienācu Krusta baznīcā. Ienācu baznīcā ar domu, ka manam dēlam  Rūdolfam ir vajadzīga Svētdienas skola. Izrādījās, ka tā bija Gavēņa laika 1.svētdiena.  Un šajā svētdienas Dievkalpojumā es pati ieguvu milzīgu  Dieva mieru, tādu, kādu pasaulē nevar iegūt. Tajā laikā mana dzīve bija viens vienīgs ātrs skrējiens: darbi (jā, pat vairāki ), bērns, mājas. Un tā katru dienu. Te piepeši, atnākot uz svētdienas Dievkalpojumu, iestājās pilnīgs miers, pārdabisks miers. Dēlam bija Svētdienas skola un jauni draugi. Un tā no tā laika esmu šajā draudzē.

Bet to mirkli, kad sāku kalpot Svētdienas skolā īpaši nevaru atcerēties. Tas notika pavisam dabīgi, vienkārši sāku kalpot pie bērniem, atsaucoties Svētdienas skolas skolotājas Vijas Auriņas uzaicinājumam. Tas bija 2007.gads, kad manā dzīvē bija lielu pārbaudījumu laiks: tikām izlikti ārā no mājas, nebija dzīvesvietas… Paldies  Dievam, bija mīloša draudze (Dieva ģimene), dēls un darbs.

2007.gada rudenī sāku apmeklēt Svētdienas skolas skolotāju kursus, kurus organizēja LELB Svētdienas skolas nozare. Svētdienas skolas skolotāju kursu noslēgumā bija jāizpilda mājas darbiņš un katram kursu dalībniekam bija jāraksta par savas draudzes Svētdienas skolu un jautājums bija šāds:

Kā es redzu Svētdienas skolas darbu savā draudzē perspektīvā?

Tad mūsu draudzē bija divas klasītes un divas skolotājas.

Un tad es rakstīju, ka būtu jauki, ja būtu trīs klasītes un katrai klasītei divi skolotāji. Lūdzu Kungam, lai uz to svētī!

Un, lūk, šodien mūsu skolā trīs klasītēs (3-14 g.) bērni un jaunieši iepazīst Dieva Vārdu un mācās sekot tam ikdienā. Paldies Kungam par šīm dāvanām – bērniem. Paldies Kungam par skolotājiem. Dievs dzird un uzklausa Savu bērnu lūgšanas.

Ar Dievpalīgu Svētdienas skolas nodarbības notiek katru svētdienu Dievkalpojuma laikā, no Pļaujas svētkiem (oktobra 1.svētdienas) līdz Mātes dienai (maija 2.svētdienai).

Svētdienas skolas galvenais mērķis ir dot bērniem Dieva Vārdu, lai viņi to zin no mazām dienām. Kā ir teikts Pāvila 2.vēstulē Timotejam: „Ka tu no mazām dienām zini Svētos Rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.”

Katra nodarbība ir brīnišķīgs notikums. Bet ir īpaši notikumi. Viens no tādiem ir Svētdienas skolas mācību gada iesākumā un noslēgumā, kad mēs dodamies ceļojumā uz Kalngales jūrmalu. Tad mēs esam visi kopā: bērni un viņu vecāki, skolotāji un mācītājs. Tās vienmēr ir brīnišķīgas Dieva vadītas kopā būšanas stundas: sarunās, kopīgi sportojot, baudot brīnišķīgo dabu un sadraudzību. Lūk, šeit dažas bildes no kopīgajiem atpūtas mirkļiem.

            Klusā lūgšana.

                                                                               Foto: Pēteris Putniņš

Foto: Ilonda Dreimane

Lūk, ko raksta savās pārdomās par Svētdienas skolu Dāvids:

„Es tiešām ticu, ka mēs visi, piedzimstot un būdami mazi, esam kā baltas lapas, absorbējot un uzņemot visu sev apkārt. Līdz ar to ir svarīgi, kādā vidē mēs uzaugam, kas mums ir paraugs un, vai ir kāds, kurš pamāca?

Svētdienas skola var ielikt pamatus, kurus “ārpasaule” mēģinās sagraut, bet ar stipriem pamatiem un stipru ģimeni tu esi paspārnē Tam Kungam. Liekas, ka Svētdienas skolu sāku apmeklēt no pirmās klases. Uz pusaudžu gadiem, protams, domas mainās un daži soli Dievnamā paliek tukšāki. Bet, kā ābols, kas tālu nekrīt no ābeles, agrāk vai vēlāk būsi atpakaļ. Šodien, būdams jau divdesmit divus gadus vecs, kopā ar mammu un draudzeni aizpildām tukšos solus. Saprotu arī to, ka ģimene ir visbrīnišķīgākā dāvana, kuru Dievs man ir dāvājis.”

            Nākošajā Svētdienas skolas gadā vēlētos, ja Dievs tā gribēs, ka mums būtu sava „Godly Play” (Dievs ienāk rotaļā) klasīte. Lai Dievs mums uz to palīdz!

            „Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana.” /Ps. 127:3/

Svētdienas skolas vadītājas Sarmītes 

pārdomas par ceļu pie Dieva un Svētdienas skolu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>