…lūdziet bez mitēšanās Dievu. /1.Tes.5:17/

DSC_1166Dievu mēs lūdzam ik reizi pirms iziešanas sludināt uz ielām, pirms iešanas uz slimnīcām, pirms katra brauciena, kurā tiek cilvēkiem nesta evaņģēlija vēsts par Jēzu Kristu. Dievs lūgšanās pašķir un līdzina ceļu Savai vēstij cilvēku sirdīs un prātos. Dievs lūgšanās atklāj Savus plānus un nodomus šai dienai. Dievs lūgšanās atklāj Savas visvarenības klātbūtni mūsu centienos paklausīt Viņa gribai.

Lūgšana ir kā ieiešana, pastaiga Dieva apsolījumu un klātbūtnes dārzā. Reizēm dārza vārtiņi ir plaši atvērti, reizēm aizvērti vai pat kā iesprūduši un ir jāpieliek pūles, lai tos atvērtu. Reizēm ir viegli skriet pa gludajiem, gaismas pielietajiem dārza celiņiem, reizēm šķiet, ka jālaužas cauri dadžiem un brikšņiem, kas tur it kā nemanot saauguši. Reizēm ir tikai klusums…

Dievs vēlas būt ar mums kopā, ar katru no mums. Viņš ir gatavs mūs uzklausīt neierobežoti ilgi jebkurā diennakts stundā, kad nākam Viņa priekšā ar savām sāpēm un vajadzībām. Bet Viņš vēlas dot mums daudz vairāk par tikai šā brīža problēmu risinājumiem. Viņam ir neaptverami daudz brīnumainu apsolījumu katram no mums, Viņa draudzei. Viņš vēlas mums atklāt, cik daudz mēs katrs Viņam nozīmējam, cik daudz Viņš vēlas mums dot.

Mēs to varam uzzināt sarunājoties ar Viņu, mēs to varam uzzināt lūgšanās. Kad mēs pārstājam Dievam uzskaitīt savas vajadzības un gribēšanas un ļaujam Viņa Garam runāt, darboties mūsos, mēs varam uzzināt Viņa apsolījumus sev, draudzei, Viņa mīlestības pilnos klātbūtnes apliecinājumus mums katram. Viņa, kurš spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam. /Ef.3:20/

Mēs nevaram to uzzināt, neieejot lūgšanu dārzā. Jo dziļāk mēs ejam šai dārzā, jo vairāk ļaujam Dievam mums dot ieraudzīt, cik brīnumainus apsolījumu ziedus un augļus Viņš vēlas mums dāvāt. Un tad ir neizsakāms prieks iet šai dārzā arvien dziļāk un dziļāk, vēl pat nespējot noticēt tam krāšņumam, ko Dievs paver mūsu acīm. Jēzus Kristus dēļ tas viss ir mūsu.

Jā, mēs varam cerēt uz mirkļa atklāsmi, steigā skrienot garām dārza vārtiņiem. Bet vai mēs spēsim to satvert, ja nebūsim iemācījušies būt kopā ar mūsu Tēvu nesteidzīgās un atklātās sarunās, ļaujot Viņam atvērt mūsu siržu dziļumus un izbrīnā piedzīvojot Viņa mīlestības dziedinošo izliešanos mūsu visslēptākajās sāpēs? Viņa mīlestības, kura nenosoda un nepārmet, kura saka: “Nāc, mans mīļais bērns, lai varu tevi dziedināt.”

Un tad šai lūgšanu dārzā gribas uzkavēties ilgāk un ilgāk, ejot pie rokas Tēvam, piedzīvojot, izbaudot Viņa klātbūtni un vadību, mācoties uzticēties arvien vairāk un vairāk, iepazīstot Viņa mīlestību un rūpes par katru, par Viņa draudzi. Ejot kopā ar Tēvu arvien dziļāk lūgšanu dārzā, ar laiku spējam sadzirdēt  Viņa apsolījumus, ko Viņš vēlas dot katram, draudzei, kur Viņš aicina, ko Viņš sola darīt draudzes, mūsu katra dzīvēs.

Mums ir Tēvs debesīs, Visuvarenais Dievs, kurš ir radījis debesis un zemi. Viņa godība paceļas pāri pār debesīm. /Ps.113:4/ Viņš dzīvo augšā un svētnīcā un pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars, lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem. /Jes.57:15/

Viņš ir viena patiesa sirds sauciena, vienas lūgšanas attālumā (tuvumā) katram no mums. Bet Viņš vēlas būt ar mums kopā ilgāk, bezgalīgi ilgāk, dāvājot Savu klātbūtni, mīlestību un daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam.

Iesim Tā Kunga dārzā, lūgšanu dārzā, lai piedzīvotu Viņa klātbūtni, Viņa apsolījumus, Viņa aicinājumu katram, draudzei. Jo jūsu aicinātājs ir uzticams. Viņš būs arī darītājs. /1.Tes.5:24/      

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>