Advents

DSC_1194

Rom. 13: 11- 14

Advents ir laiks cerībai. Tā neatnāk pati no sevis kā sniegs, kas pēkšņi un negaidīti uzsnieg. Cerības avots ir Adventa galvenā vēsts: „Kristus nāk!” Es esmu pārliecināts, ka šī vēsts ikvienam no mums ir zināma. Tomēr ar zināšanu vien ir par maz. Vēsts par Kristus nākšanu līdzinās modinātājam, kas no rīta pamodina jaunai dienai. Tā pamodina no neticības un grēka, no vienaldzības un kūtruma, no ieraduma un rutīnas, no pašpārliecinātības un augstprātības, lai paliktu un izdzīvotu ticību un sekošanu Kristum. Apustulis Pāvils atgādina mums kristiešiem zināmas atziņas un mudina pie tām palikt. Tieši un konkrēti, bet arvien aktuāli.

„Kristus nāk!” Svētīgi ir pārdomāt Jēzus pirmo atnākšanu un ar to saistīto traģiku. Jāņa evaņģēlijā mēs lasām: „Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.” Visa Vecā Derība pravieto par Pestītāju un liecina par ilgām pēc Viņa atnākšanas. Bet, kad Viņš ieradās, Dieva tauta neatpazina savu Glābēju un Mesiju. Vai mēs atpazītu Jēzu, ja Viņš redzamā veidā nostātos mūsu vidū? Tikai nepārprotiet, Jēzus katrā dievkalpojumā ir mūsu vidū. Tomēr, ja Viņš ierastos mums neierastā veidolā, kā mēs reaģētu? Maz ticams, ka vizuāli mēs Jēzu atpazītu. Domāju, ka Viņš nelīdzinātos nevienam no zināmajiem Baznīcā un arī ārpus tās lietotajiem tēliem. Zīmīgi, ka pēc augšāmcelšanās mācekļi arī ne uzreiz atpazina Savu Kungu un Skolotāju. Viņi Jēzu uzlūkoja kā svešinieku. Atcerieties divus mācekļus ceļā uz Emmausu. Mācekļi atpazina Kungu tikai pēc maizes laušanas. Kā mēs varētu atpazīt Jēzu? Gribētos norādīt uz konkrētiem kritērijiem, kas palīdzētu, bet tādu nav. Varbūt vienīgā iespēja ir pret katru sastapto cilvēku izturēties kā pret Jēzu. Nav šaubu, reiz ikviens Viņu skatīs un atpazīs, Kristus nāks visā Savā godībā un varenībā. Bet arī šobrīd Jēzus ikdienas nāk mūsu vidū. Viņš ir apsolījis īpašā un brīnišķīgā veidā sastapt mūs Bībeles vārdā un sakramentos. Tā ir sastapšanās, kurā katru reizi no jauna mēs saņemam žēlastību un piedošanu, tiekam uzņemti Dieva klātbūtnē. Bet tas nav pamudinājums kļūt pašapmierinātiem un pašpietiekamiem. Jēzus mūs atmodina, bet kam īsti?

Modinātājs no rīta zvana, bet to var izslēgt un turpināt gulēt. Līdzīgi var notikt arī mūsu kristīgajā dzīvē, pienācis laiks celties, bet mēs turpinām snaust. Apustulis raksta: „Turklāt jūs esat apjautuši šo brīdi, ka ir pienācis laiks mosties no miega.” Protams, šie apustuļa vārdi ir tēlaini izteikumi, tie ir kā līdzība. M.Luters ir tos paskaidrojis: „Redzi, kāda dabiskajam miegam ir līdzība ar garīgo miegu. Guļošais neredz un nesajūt neko no tām lietām vai labumiem, kas atrodas pasaulē un viņam visapkārt. Viņš guļ visu šo lietu vidū un ir gluži kā miris…, kas nespēj novērtēt apkārtējo lietu derīgumu… Turklāt miegā cilvēks patieso lietu vietā skata sapņu tēlus un bezvērtīgus patieso dārgumu atspulgus, muļķīgi iedomāties, ka tie ir īsti, patiesi dārgumi; tiklīdz viņš pamostas, visi šie sapņu tēli pagaist bez miņas. Tikai pamodies cilvēks spēj saredzēt patiesās lietas, atbrīvojoties no iedomām.” Līdzīgi notiek ar cilvēku, kas garīgi iemidzis. Viņš arī nonāk savu iedomu un sapņu tēlu nereālajā pasaulē. Īstās vērtības, Dieva žēlastību un mīlestību, grēku piedošanu, kalpošanu citiem uzskata par apmānu un maldiem, bet īslaicīgo un pārejošo bagātību par vienīgo un īsto vērtību.

Tomēr iesnausties var ne tikai neticīgie. Apustulis savā vēstulē uzrunā kristiešus. Kristus ir atmodinājis tanī brīdī, kad no neticības ir ievedis ticībā, tomēr tas ir tikai ceļa sākums un nevis gala punkts. Neaizmirsīsim, ka esam ceļinieki, kas vēl tikai dodas uz mērķi. Kristībās Dievs mūs ir pieņēmis par saviem mīļotajiem bērniem. Tomēr mēs paši vēl arvien esam vāji, bet kārdinājumi ir tik pievilcīgi un vilinoši. Mēs klūpam un krītam, sapinamies savu iegribu un kārību pinekļos. Iesnaužamies ne tikai grēka dēļ, bet arī maldīgas pārliecības dēļ, ka visu par Dievu esam atklājuši un sapratuši. Esam kā aizmiguši arī tad, kad  nesaskatām un nesadzirdam cilvēkus sev līdzās, viņu sāpi, bēdas, šaubas un jautājumus. Kristus varbūt nāk pie mums arī caur tiem, kas maldās, meklē un vēl nepazīst Viņu. Vai spējam uzklausīt un nesteigties ar kritiku vai pamācībām? Vai spējam otrā ieraudzīt personību, ko Kristus bez nekādiem nosacījumiem ir mīlējis? Nav ne mazāko šaubu, ka arī par šo cilvēku Jēzus ir atdevis dzīvību. Viņš kā pedagogs ne tikai māca, bet atļauj arī kļūdīties. Diemžēl cilvēks visbiežāk mācās no savām un retāk no citu kļūdām. Lai kā tas arī būtu, skaidrs ir viens, ir laiks celties no miega. Mēs vairs nedzīvojam kristīgā sabiedrībā. Vairums cilvēku ir reliģiozi, bet ir skeptiski pret piederību draudzei un Baznīcai. Viņi labprāt runā par Dievu, garīgumu, bet ne par grēku, ne par Dieva likumiem un aizliegumiem. Bez tam mums līdzās ir tik daudz cilvēku, kuri cīnās par izdzīvošanu. Kā mēs uzrunāsim? Kā palīdzēsim? Nav gatavas receptes, tomēr Dievs palīdzēs atrast atbildi, ja rīkosimies un nevis gaidīsim. Turklāt Jēzus mūs atmodina, lai kalpotu ikvienam, ko Dievs mums pieved jeb kā apustulis Pāvils raksta, ka būtu dedzīgi uz krietniem darbiem. Tie ir darbi, ar kuriem palīdzam citiem. Pieredze māca, ka dot naudu ne vienmēr nozīmē palīdzību. Vai tas ir labi, ja atbalstam cilvēka slinkumu? Vai arī alkoholismu un cita veida atkarības? Nez vai to var dēvēt par labu darbu. Bez tam palīdzība nedrīkst otru pazemot, tā ir nesavtīga dalīšanās ar Dieva uzticētām dāvanām. Tātad vienīgi caur gatavību uzklausīt un pieņemt citus, pat svešiniekus, varētu atpazīt Jēzu.

Ikvienam ir vajadzīgs Kristus. Viņš nāk pie mums jau tagad. Adventa vēsts, kas mudina un aicina grēkus un vājumu novilkt kā vecas un nonēsātas drānas un tērpties Kristū. Tā pamodina, lai savu ticību apliecinām ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem, un lai ticība Kristum būtu ne tikai pārliecība, bet dzīve, ko izdzīvojam. Katra satapšanās ar Jēzu ir pamudinājums celties no miega. Līdz ar to katra rīta lūgšana ir atgādinājums, ka ir laiks arī garīgi pamosties un celties jaunai dienai.

Āmen.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>